Bors ir viena no būtiskām barības vielām optimālai kultūraugu augšanai, attīstībai, ražai un kvalitātei. Ja ir nepieciešams uzlabot ražas kvalitāti rapsim, cukurbietēm vai citiem bora prasīgiem kultūraugiem, pirmām kārtām ir jāpārliecinās, vai tiek nodrošināts pietiekams bora un molibdēna mēslojums. Savukārt bora deficīta gadījumā, rodas nopietni augu bojājumi, kas būtiski ietekmē primārās fizioloģiskās funkcijas un rada nopietnus ražas zudumus.
Bors veic daudzas svarīgas funkcijas augos:
- Šūnu sieniņu veidošana un stiprināšana – bors galvenokārt ir iesaistīts šūnu sieniņu veidošanā un strukturālajā integrācijā. Lielākā daļa bora (95–98%) atrodas lapu šūnu sieniņās. Izteikta B deficīta gadījumos parasti veidojas patoloģiska (izliekta un bieza) šūnu sieniņa.
- Šūnu dalīšanās un augšana – augam bors ir īpaši nepieciešams laikā, kad notiek intensīva augšana, kas apstiprina bora nozīmi šūnu dalīšanās un pagarināšanās procesos. Bora deficīts būtiski kavē sakņu attīstību, jo ir traucēta šūnu dalīšanās meristemātiskajā reģionā, savukārt pietiekama bora daudzuma apstākļos, saknes attīstās normāli.
- Slāpekļa metabolisms – bors paaugstina nitrātu līmeni un samazina nitrātu reduktāzes aktivitāti bora deficīta apstākļos. Bora deficīts ietekmē fotosintēzi netieši, vājinot vadaudus, kas ir atbildīgi par jonu transportu.
- Ziedēšanas produktivitāte – bors ir būtisks ziedputekšņu caurulītes attīstībai un palielina ziedputekšņu dzīvotspēju. Tādēļ bora mēslojums ir jānodrošina augiem tieši pirms ziedēšanas, lai novērstu iespējamo deficītu risku (1.att.). Pietiekams bora daudzums samazina tukšo graudu veidošanos arī graudaugiem.
- Citu elementu uzņemšanās – bors ietekmē citu augu barības vielu pieejamību un uzņemšanu no augsnes. Eksperimentos pēc bora smidzinājuma, būtiski uzlabojās P, N, K, Zn, Fe un Cu uzņemšanās un pārvietošanās lapās, pumpuros un sēklās.
- Cukuru transports un metabolisms – bors piedalās cukuru transportēšanā no augu lapām uz uzkrājējaudiem – sēklām vai saknēm. Tas veicina ražas kvalitātes pieaugumu – augi sintezē taukskābes (eļļu rapša sēklās), uzkrāj cukurus saharozes veidā (cukurbietes).
Lauksaimniecībā biežāk izmantotās bora formas:
Nātrija tetraborāts ir visbiežāk izmantotais bora mēslojums lauksaimniecībā. Ar nātrija tertaborātu visbiežāk mēslo tieši augsni, jo smidzinot uz lapām ir augsts apdedzināšanas risks. Mēslojums satur 22% nātrija, kas šķīstot atbrīvojas, un var palielināt augsnes sāļumu un izraisīt fitotoksisko stresu augiem.
Borskābe (H3BO3) ir nākamais biežāk izmantotais bora mēslojums šķīstošā veidā, ko augi var absorbēt caur saknēm vai lapām. Parasti borskābes mēslojumi ir zemas koncentrācijas, jo tai ir neliela šķīdība ūdenī – tā daudz labāk šķīst spirtos, tāpēc izšķīdinot borskābi etanolamīnā tiek iegūts stabils, efektīvs un augstas koncentrācijas mēslošanas līdzeklis.
Bora-etanolamīns ir ķīmisks savienojums, kurā bors ir saistīts ar etanolamīna grupu. Bora-etanolamīna kompleksam ir labāka uzņemšanās augos un labāka savietojamība ar citiem produktiem tvertnes maisījumos.
Cik daudz bora nepieciešams?
Bora nepieciešamība krasi atšķiras dažādiem kultūraugiem. Piemēram, lai izaudzētu vienu tonnu rapša ražas, ir nepieciešams vismaz 45 g bora, bet graudaugiem nepieciešami vien 8 g uz vienu tonnu ražas. Cukurbietēm uz vienu tonnu vajadzīgs 15 g bora, bet aprēķinot uz prognozējamo ražu, piemēram, 80 t/ha, sezonas laikā būs jānosmidzina ap 1200 g. Pākšaugiem literatūrā minētā iznese ir ap 8 g uz tonnu ražas, bet praksē tiek smidzināts ap 200 g sezonas laikā.
Tā kā bors augos ir mazkustīgs, tā devu ir jāsadala vairākos smidzinājumos pa 100-200 g vienā reizē. Svarīgi ir nodrošināt boru kritiskākajos augšanas posmos – ziemājiem pirms ziemošanas audu spēcināšanai, intensīvas augšanas laikā, tieši pirms ziedēšanas, lai novērstu deficīta risku.
Bors jālieto kopā ar molibdēnu
Bors un molibdēns (Mo) ir sinerģiski elementi, kuru funkcijas augā ir cieši saistītas. Molibdēns ir vairāku enzīmu būtiska sastāvdaļa, bet svarīgākais ir enzīms nitrātu reduktāze, kas augam ļauj efektīvi izmantot slāpekli. Molibdēns uzlabo slāpekļa un sēra izmantošanos, veicina proteīnu sintēzi, uzlabo ziedēšanas produktivitāti un sēklu attīstību.
Pētījumi ar rapšiem, cukurbietēm, āboliņu un citiem bora prasīgajiem kultūraugiem liecina, ka bora lietošana kopā ar molibdēnu uzlabo gan ražu, gan tās kvalitāti, salīdzinot ar bora atsevišķu smidzinājumu. Rapša raža B+Mo variantā pieauga par 14.1%, salīdzinot ar B variantu, kā arī būtiski palielinājās eļļas daudzums sēklās (2.att.)
Jūraszāļu efekts
Boram ir tendence uzkrāties vecākās lapās, kur tā pārvietošanās uz jauniem audiem ir ierobežota. Tomēr dažās augu sugās, piemēram, ābolos, persikos, plūmēs, mandeles, olīvās un tabakā, bors izplatās vienmērīgi un atkārtoti pārvietojas uz citām auga daļām. Šie augi ir bagāti ar ievērojamu daudzumu cukura spirtu, piemēram, sorbītu un mannītu, augs ko izmanto floēmas transportam. Tādā veidā tika atklāts, ka cukura spirti ir galvenais faktors, kas nodrošina bora mobilitāti floēmā, borskābes un cukura spirtu (cis hidroksilgrupas) saistīšanās dēļ (3.att.).
Jūraszāles + B-Mo
Ascophyllum nodosum jūraszāļu ekstrakti ir bagāti ar mannītu, sorbītu un citiem polioliem, kas augos darbojas gan kā osmoprotektori (antistresanti), gan saistoties ar boru, uzlabo tā mobilitāti. Šī iemesla dēl Rovensa Next apvienoja trīs sinerģiskas sastāvdaļas – boru, molibdēnu un jūraszāļu ekstraktu, lai izmantotu šo elementu priekšrocības un palielinātu smidzinājuma efektivitāti (4.att.).
Rovensa Next piedāvājumā ir šādi boru saturoši produkti:
Tradebor Mo – (bors – 8.1%, 105 g/L; molibdēns – 0.9%, 12 g/L)
Bors etanolamīna formā ir ūdenī ātri šķīstošs un augiem viegli uzņemams. Mēslojums ātri iekļūst augā un pakāpeniski izmantojas, radot dabisku zaļēšanas efektu. Tradebor Mo ieteicams lietot boru prasīgiem kultūraugiem profilaktiski vai visiem kultūraugiem, lai ātri un efektīvi novērstu bora trūkumu.
Phylgreen B-Mo – (bors – 9.2%, 101.2 g/L; molibdēns – 0.8%, 8.8 g/L, Ascophyllum nodosum sausna – 2.2%, 24g/L)
Phylgreen ir no jūraszālēm (Ascophyllum nodosum) aukstās ekstrakcijas veidā iegūts dabisks mēslojums. Mēslojums stimulē augu augšanu un attīstību visas to attīstības stadijās. Antistresantam ir preventīva iedarbība, tas uzlabo kultūraugu abiotisko un fitotehnisko stresu noturību. Bioloģiski aktīvas vielas aktivizē fotosintēzi un vielmaiņas procesus. Nepārtraukta veģetācija un nepieļauti stresi uzlabo kultūraugu ražību un iegūtās ražas kvalitāti. Lieto bora (B) un molibdēna (Mo) prasīgo kultūraugu papildmēslošanai, lai uzlabotu ziedēšanas intensitāti un ziedputekšņu produktivitāti.
